Gemmoterapijā izmanto augu pumpurus Nosaukums veidojies no latīņu vārda – gemme. Kas vienlaicīgi nozīmē – pumpurs un dārgakmens. Šīs augu daļas maisījumos ar spirtu, ūdeni un glicerīnu, kalpo šķīdumu pagatavošanai, kuros kon- centrētas galvenās augu aktīvās vielas – macerāti. To īpašības atkarīgas no auga, no kura tie ir iegūti – upenes dod enerģiju, egle cīnās ar klepu, vilkābele palīdz sirdij utt. Bez tam daudziem produktiem ko izmanto gemmoterapijā ir vienotas īpašī- bas – diurētiska, drenējoša (organisma izvadfunkcijas), detoksikācijas iedarbība. Ārstniecība ar pumpuru preparātiem ir atsevišķa terapeitiska metode, kas balstās uz fitoterapijas un homeopātijas principiem. Šīs metodes pamatā ir izmatoti to augu daļu ekstrakti, kas atrodas aug- šanas procesā, kas savākti svaigā veidā – jaunie dzinumi, saknītes, sakņu un lakstu iekšējā virskārta, pumpuri. Šīs augu daļas satur visvairāk skābes (augšanas hormoni, ģenētiskā informācija), vitamīnus, minerālus un citas aktīvās vielas. Ārstniecība ar jaunajiem pumpuriem – ir dabas embrio – šūnu (audu) terapija. Augu embrioni satur visa topošā auga spēku. pielietošana: • Pumpuri attīra organismu no toksīniem un šlakvielām, kas veicina visa organismu darbības funkciju uzlabošanos. • Kopējā tonizējošā iedarbība ļauj organismam labāk pretoties ārējiem agresoriem un pastiprina dabisko aizsardzību (imunitāti). • Gemmoterapija labi papildina klasisko fitoterapiju, homeopātiju un akupunktūru tajos gadījumos, kad zāles ir ne visai efektīvas. • Pie trankvilizatoru, neiroleptiķu, psihostimulatoru lietošanas. • Pie iekaisumu perēkļiem • Pie autoimūnām saslimšanām • Pie nepietiekošiem dzīvības spēkiem macerāts .
Pumpuru izmantošana tradicionālajā farmakoloģijā aizstiepjas līdz viduslaikiem, līdz alķīmiķu ērai. Beļģu ārsts Puls Henrijs 1960. gadā lika pamatus „fitoembrio- terapijai“. Ārsts izgudroja augu valsts augu dzinumu tīro ekstrakciju – macerāciju. Pumpurus liek spir- ta – ūdens – glicerīna maisījuma uz 21 dienu, pēc tam filtrē. Iegūtā substance, ko dēvē par „mātiš- ķo macerātu“, atšķirībā no „spirta macerāta“ ir pamats fitoterapeitiskiem šķīdumiem. Ierasti macerātu lietoja nelielās devās atšķaidot ar ūdeni, pa 5-15 pilieniem dienā (vienu vai di- vas – trīs reizes dienā). 1970-tajos gados doktors Maks Teto, ho- meopāts, pārsauca „fitoembriterapiju“ par „gemmoterapiju“, kas mūsdienās ir pasaulē pieņemts jēdziens.
