Uztura līdzekļu savienojamība

Būtiski ir zināt, kādus uztura līdzekļus drīkst lietot kopā un kādā secībā, bet kādus ēst atsevišķi. Ja pēc lēni sagremojama uztura apēd ātri sagremojamo, tad pēdējais ēdiens netiek evakuēts no kuņģa, jo izeju no kuņģa ir slēdzis lēni sagremojamais. Nevajadzētu lietot viegli slīdošu ēdienu pirms lēni sagremojamas pārtikas. Ēdienus ar savelkošu iedarbību, piemēram, Aivu vai vielas, kas sekmē ēdiena bojāšanos, nevajadzētu lietot pēc ēšanas. Ja pēc kāposta apēdīsiet ķiploku, tad vispirms apēstais sapūs. Bet pēc piena uzēstais siers sarecinās visu kuņģa saturu. Tukšā dūšā apēsts ābols atstāj kuņģi jau pēc 15-20 min, bet apelsīni vēl ātrāk. Ja augļi nonāk kuņģī pēc ēdienreizes, tad tie paliek kuņģī kopā ar pārējo ilgi sagremojamo pārtiku un pēc 20 minūtēm sāk bojāties.

Katra veida pārtikai nepieciešami savi gremošanas fermenti, tātad, lai pārstrādātu vienu vai otru uzturlīdzekli, ir nepieciešams cits kuņģa sulas sastāvs. Arī citi priekšnosacījumi konkrētā uzturlīdzekļa pārstrādei ir stipri atšķirīgi. Olbaltumvielu pārstrādei nepieciešama skāba vide. Savukārt, cieti saturošu produktu sadalīšanās notiek sārmainā vidē, bet skāba vide bremzē attiecīgā fermenta darbību. Tāpēc olbaltumvielas un ogļhidrātus labāk neēst vienā ēdienreizē. Ogļhidrātus nedrīkst ēst arī kopā ar skābiem produktiem, piemēram, etiķi, citronu, kečupu. Uzdzerot maizei tomātu sulu, tiek nomākta siekalu amilāze, kura mutē sašķeļ cieti saturošo maizi. Vēl eksistē zarnu gremošanas fāze, kad aizkuņģa dziedzera sula sašķeļ barības putriņu, kas atstājusi kuņģi. Bet pilnīga barības putriņas sadalīšanās tievajās zarnās var notikt tikai pie nosacījuma, ja tā ir pilnvērtīgi sadalījusies jau kuņģī. Piemēram, ja apēd ūdenī vārītu biezputru, tad tā vienmērīgi kuņģī sadalās ne pārāk stipras kuņģa sulas ietekmē un ātri virzās no kuņģa ārā. Ja biezputru apēd kopā ar gaļu, tad vienlaicīgi nevar izdalīties kuņģa sula, kas derīga abiem produktu tipiem. Tāpēc šāds ēdiens kuņģī paliek pārāk ilgi un atstāj to pilnvērtīgi nesadalīts. Protams, aizkuņģa dziedzera sula to sašķels, bet tas prasīs papildus slodzi aknām, aizkuņģa dziedzerim un tievajām zarnām. Pa to laiku pats ēdājs mocīsies ar "akmeni vēderā".

Būtiski, ka cilvēka organismam nepieciešamie derīgie mikroorganismi barojas, galvenokārt, no augu valsts šķiedrām, bet gaļa sekmē pūšanas procesu nosakošas mikrofloras attīstību. Cilvēka gremošanas trakts ir orientēts uz augu valsts uzturu: augļiem, graudzālēm, sulīgiem dārzeņiem un zaļumiem. Svarīga nozīme ir tam, kādi mikroorganismi atrodas zarnās. No tiem ir atkarīga balastvielu pārvēršanās vai nu barības vielās, vai toksīnos. No mikroorganismiem atkarīga arī pārējo uzturlīdzekļu kvalitatīva pārstrāde. Ja cilvēks pārtiku ēda pareizi, tad rezultāts ir jūtams: fēcēm nav gandrīz nekādas smakas un gāzes arī neveidojas.
Tagad sīkāk par pārtikas grupām.

Saldie augļi:
Banāni, dateles, hurma, vīģes, visi žāvētie augļi. Augļi ātri sagremojas, saldie uzturas kuņģī nedaudz ilgāk par skābajiem. Augļi jāēd atsevišķi, piemēram, launagā vai arī pirms ēdienreizes. Ārkārtīgi kaitīgi tos ēst pēc ēšanas, jo tad kuņģī sākas to rūgšana. Augļu sulas obligāti jādzer atsevišķi no ēdienreizēm, jo tās ir koncentrētas un tiek uztvertas kā pilnvērtīgs ēdiens. Saldie augļi labi sader savā starpā un ar pusskābajiem, piemēram, hurma un āboli. Tikai banāni ar citiem produktiem sliktāk sader kopā. Saldos augļus drīkst kombinēt ar saldo krējumu, skābo krējumu, zaļumiem un skābpiena produktiem.

Pusskābie augļi:
Mango, mellenes, zilenes, zemenes , avenes, āboli, bumbieri, ķirši, plūmes, vīnogas, aprikozes, persiki, arbūzi. Šos augļus drīkst kombinēt ar saldiem augļiem, skābiem augļiem, skābpiena produktiem, kā arī ar putukrējumu, zaļumiem, kā arī ar olbaltumvielām bagātiem ēdieniem, kas satur daudz tauku, piemēram, ar sieru, riekstiem, treknu biezpienu. Ar gaļu, olām, zivīm, sēnēm, pupām, zirņiem šos augļus ir kaitīgi kombinēt. Tos labāk nelietot kopā ar cieti saturošajiem produktiem. Persikus, mellenes, zilenes, vīnogas, melones un arbūzus labāk ēst pilnīgi atsevišķi vienā ēdienreizē, piemēram, launagā, jo tie ļoti ātri pārstrādājas kuņģī un slikti kombinējas ar citiem ēdieniem.

Skābie augļi:
Apelsīni, mandarīni, greipfrūti, ananāsi, granāti, citroni, ērkšķogas, dzērvenes, skābi āboli, bumbieri, plūmes, aprikozes, vīnogas.
Tie labi sader savā starpā, kā arī ar skābpiena produktiem, putukrējumu, krējumu, treknu biezpienu.
Tos pieļaujams kombinēt ar riekstiem, sieriem, zaļumiem.
Skābie augļi nav kombinējami ar dzīvnieku olbaltumvielām, pupām, zirņiem, cieti saturošiem produktiem un dārzeņiem.

Labi kombinējamie dārzeņi:
Gurķi, svaigi kāposti (izņemot puķu kāpostus), redīsi, saldie pipari, pupiņas, rāceņi, sīpoli, ķiploki, bietes, kāļi, burkāni, jaunie ķirbji, jaunie kabači, salāti.
Tie labi kombinējas gandrīz ar jebkuru ēdienu, palīdz tam labāk uzsūkties. Piemēram, ar olbaltumvielām (gaļa ar gurķiem, burkāni ar biezpienu), ar taukiem (kāposti ar eļļu), ar citiem dārzeņiem, ar cieti saturošiem produktiem (maize ar bietēm), ar zaļumiem.
Ar pienu nevar kombinēt nevienu dārzeni.
Nevēlams dārzeņus lietot kopā ar augļiem.

Vāji kombinējamie dārzeņi:
Puķu kāposti, zaļie zirnīši, vēlie ķirbji, vēlie kabači, baklažāni, patisoni.
Lieliski kombinējas ar cieti saturošiem produktiem, piemēram, maizi, ar visiem dārzeņiem, taukiem, piemēram, ar krējumu un zaļumiem.
Pieļaujams ir lietot kopā ar sieru.
Mazāk vēlama ir šo dārzeņu kombinācija ar dzīvnieku dabas olbaltumvielām, piemēram, gaļu vai olām.
Pilnīgi nesavienojami ir ar augļiem vai pienu.

Cieti saturošie produkti:
Kvieši, rudzi, auzas un produkti, kas pagatavoti no šiem graudiem, piemēram, maize, makaroni; kā arī griķi, rīsi, kartupeļi, kastaņi, kukurūza.
Lieliski kombinējas ar zaļumiem, taukiem un visiem dārzeņiem.
Pieļaujama arī dažādu šo produktu kombinācija savā starpā. Cilvēkiem ar tieksmi uz aptaukošanos nav vēlams lietot uzturā savstarpēji kombinētus ogļhidrātus. Turklāt, dažādos putraimos un graudaugos ievērojami atšķiras olbaltumvielu koncentrācija, tāpēc labāk būtu nekombinēt tos vispār.
Ja cieti saturošos produktus kombinē ar taukiem, tad vēlams vienlaicīgi apēst arī zaļumus vai dārzeņus.
Kaitīgas ir ogļhidrātu kombinācijas ar olbaltumvielām. Īpaši nevēlams ogļhidrātus apvienot ar gaļu, pienu un skābpiena produktiem, piemēram, pienā vārīta putra, maize ar kefīru. Nevēlams lietot kopā ar cukuriem, piemēram, maize ar ievārījumu, putra ar cukuru, kā arī ar jebkuriem augļiem vai augļu sulām.

Olbaltumvielas saturošie produkti.
Gaļa, zivis, olas, biezpiens, siers, brinza, piens, paniņas, kefīrs, pupas, lēcas, zirņi, rieksti, sēkliņas, sēnes.
Ideāli kombinējas ar sēklām un labi kombinējamiem dārzeņiem. Tie sekmē olbaltumvielu pārstrādi un dažādu indīgu savienojumu izvadīšanu.
Izņēmums ir piens, kuru labāk lietot atsevišķi, kā patstāvīgu ēdienreizi. Vislabāk lietot siltu nevārītu, nepasterizētu pienu. Pasterizēts piens ir ārkārtīgi smags pēc savām īpašībām. Atsevišķos gadījumos pienu var kombinēt ar saldiem augļiem, piemēram, banāniem, bet katram cilvēkam ir individuāla produktu panesamība.
Pieļaujama ir olbaltumvielu kombinācija ar taukiem, turklāt dzīvnieku izcelsmes tauki labāk kombinējami ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, bet augu attiecīgi ar augu olbaltumvielā. Jāņem vērā, ka tauki palēnina gremošanas procesu. Tā uzlabošanai vēlams pievienot svaigus dārzeņus un zaļumus.
Olbaltumvielas nekombinējas ar cieti saturošiem produktiem, augļiem un cukuriem.
Izņēmumi ir biezpiens, siers, skābpiena produkti, rieksti un sēkliņas, kurus ir pieļaujams lietot ar augļiem.

Zaļumi:
Salāti, pienenes, nātres, ceļmallapas, zaļie loki, skābenes, koriandrs, pētersīļi, akācijas, rožu lapiņas, dilles u.c.
Tos var kombinēt ar visiem produktiem, izņemot pienu.

Tauki:
Sviests un tvaicēts sviests, krējums, saldais krējums, augu eļļas, speķis un citi dzīvnieku tauki. Dažreiz šeit pieskaita arī treknu gaļu, treknu zivi, riekstus.
Tauki kavē kuņģa sulas izdalīšanos, īpaši ja tos lieto ēdienreizes sākumā. Bet dažreiz tauki nomāc neveiksmīgu pārtikas produktu kombināciju rezultātā radušos sastrēgumu kuņģī.
Tauki lieliski kombinējas ar zaļumiem, dārzeņiem, cieti saturošiem produktiem, piemēram, putra ar sviestu. Atsevišķos gadījumos ir pieļaujama tauku kombinācija ar augļiem, īpaši ar ogām, piemēram, zemenes ar saldo krējumu.
Nevēlams ir lietot kopā taukus ar cukuriem, piemēram, saldo krējumu ar cukuru. Tvaicēts sviests kombinējams praktiski ar visiem produktiem, bet augu eļļas var lietot kopā ar zivīm, jo tās satur daudz nepiesātinātu taukskābju. Ar gaļu kopā labāk nelietot.

Cukuri:
Fruktoze, ievārījumi, medus, melase, brūnais cukurs, sīrupi.
Kombinācijā ar olbaltumvielām un cieti saturošiem produktiem izsauc rūgšanu un sekmē arī citu uzturlīdzekļu bojāšanos.
Vislabāk saldumus lietot atsevišķi, bet nekādā gadījumā nedrīkst tos lietot pēc ēšanas . Ideāli neēst tos vispār, vai arī ēst kā pirmo ēdienu.
Medus ir izņēmums. To nelielos daudzumos vēlams lietot kopā ar daudziem citiem produktiem, jo tas aizkavē bojāšanās procesus un sekmē bioloģiski aktīvo vielu uzsūkšanos. Nedrīkst to savienot tikai ar dzīvnieku valsts produktiem, kā arī nedrīkst karsēt, jo medus kļūst toksisks.

Gaļa, zivis, biezpiens un siers ir ļoti koncentrēti olbaltumvielu produkti. Bez tiem tīri labi var iztikt. Tos nevajadzētu lietot katru dienu.
Pēc ēšanas vēlams ir kādas piecas minūtes mierīgi pasēdēt pie galda un tad lēnā solī pastaigāt 20 minūtes.
Pareizi ēdot, zupas nav nepieciešamas. Tāpēc labāk tās nelietot, vai arī pirms cietā uztura ēst biezeņzupas.